|
1. |
|
|
|
|
Netīrās saknes laužas manā apziņā,
Jau divi tūkstoši gadu ar šo slimību,
Psihisku sajukumu rada tās mums,
Indivīdu iemet mājā bez logiem
To naids pret Tevi tiks vērsts,
Leļļu lietus virsū gāzts,
Tavu nepakļaušanos ir jāizbeidz,
Un par lelli jāpārveido ir
Saknes ielaužas tavās smadzenēs,
Cīņa notiek ar to spēku,
Iznīcība garantēta Tev būs,
Tava pretošanās veltīga ir
Parazītu saknes nokauj domu pumpurs,
Cīnies par savu prāta ziedu,
Sacērt savas netīrās saknes,
Liec tām degt elles liesmā!
Cīnies pret netīrām saknēm,
Cīnies pret netīrām saknēm,
Cīnies pret netīrām saknēm,
Gan jau kādreiz uzvarēsi!
|
|
2. |
|
|
|
|
Jauns laikmets, vecs konflikts,
Kura iedomu draugs īsts ir,
Melu dēļ izkaut visu cilvēci,
Pat Neatceries, Ko jūsu raksti jums teic
Tev nebūs nokaut savu brāli,
Iznīcini visu cilvēci!
Tev nebūs melot citam,
Slaktiņus noveļ uz citiem!
Iedod viņam ieroci, izmantot jau māk,
Iemeslu nogalināt nedod, tas viņam ieskalots jau,
Karš novedīs pie miera, nāve atpestīšanā,
Viņš skrien tev virsū ar granātām rokā
Bēdz!!!
Trīsdesmit miruši no viena muļķības,
Kurš domāja, ka pasauli labu dar,
Iznīcinot visus, kas nav kā viņš,
Un skrienot skolā ar spridzekli pie jost’s
Viņi brīnās kapēc naids pret tiem vēsts,
Vai diskriminējot tos reliģijas dēļ?
Viņi tik saukti pie atbildības,
Pirms varēs mirt, ņemot sev līdz cit(u)s!!
Kapēc visi nevar dzīvot kā vīti oranžā?
Kapēc tiem jāiznīcina daba un cilvēce?
|
|
3. |
|
|
|
|
Pazudušie ķermeņi klīst pa labirintu apmali,
Nogriežas pa labi, nogriežas pa kreisi, bet izeju neatrod,
Klīst tie diendienā pa šīm ejām – nolādētām,
Pazaudē gribu, nebūt par eju vergu
Labirintu malās pazudušu dvēseļu mājas,
Ejas apsēstas ar šiem parazītiem,
Reiz pa reizei dzīvību redz, bet tā noplok melnumā,
Parki un ziemas dārzi piemēsloti ar cilvēkiem
Zaļā daba ārpusē par slimību dēvēta,
Melnie dūmi par tīru gaisu nosaukti,
Meži par daļu labirinta kļūst,
Parazīti paliek pelēki un drūmi
Tumšie urbānie labirinti iznīcina cilvēci, aizber upes, nogriež kokus, nogalē elpvadus
Pazudušie ķermeņi no gaisa trūkuma smok,
Pat netiecas uz gaisa pus’, tik ļauj savam ķermenim mirt,
Diena pārtop naktī, bet redzams tas nav –
Viss peēks, nav atšķirīas, diena vai nakts
Labirintu malās nekustīgi ķermeņi guļ,
Bet parazīti to nemana tik akli kust uz priekš’,
Reiz pa reizei kriets krietns ķermenis nāk,
Uz to vērstie skati – naidpilni un nesaprasti
Krietnie ķermeņi uz labirinta malu steidz,
Pie viena horizonta pelēks, pie otra zaļš,
Parazīti atstāti aiz muguras, tāpat kā smaka nelabā,
Dzīvība nāk tuvāk, tuvāk, līdz atgriežas ķermenī!
|
|
4. |
|
|
|
|
Neesam tik vāji kā liekas,
Apslēpts potenciāls iekšā guļ,
Kalnus ar lāpstām spējam gāzt,
Pasauli par labāku vietu vērst
Fiziskas limitācijas nav,
Tik prāts pasaka, kad jāstājas būs,
Nospied slēdzi un izslēdz robežu,
Aizskrien garām parastam mirstīgam
Likvidē limitācijas, kas pasaka kas es’,
Pārcilvēks tevī iemiesojies ir,
Piecas dienas skrien no vietas,
Pat galvu nepagriez, lai pamanīt’ sāpes
Parasti cilvēki kritiski uz Tevi lūr,
Neticība tiem no neizpratnes,
Neizpratne pārtop skaudībā,
Skaudība – Antipātijā
Viņu aizmiglotā acis naidā deg,
Tiem par zemākiem apnicis ir būt,
Akmeņi un apvainojumi lido uz tavu pus’,
Neļauj standartus nostādīt tev
Atgriez Limitācijas,
Sāpes pārņem ķermeni,
Sāpes pārņem dvēseli,
Guli bezspēkā līdz nākamajai reizei
|
|
5. |
|
|
|
|
Asinsizliešana degradējusi prātu,
Mātes raudas dēlus neaiztur,
Tie kapos skriešu skrien,
Katrs savā frontes pusē!
Dēli asinskāri padarīti,
Ar viltu tiem nazis rokā likts,
Asinis tiem mutē lietas,
Nāves bailes sagrautas
Skolā mācības uzsāktas,
Jaunā slepkavu paaudze jārada,
Bibliotēka nu ir noliktava,
Skolēns nu ir nāves mašīna
Karš par Dievu tuvojas,
Alķīmiju vecie praktizē,
Zelts par dievu pārvērtīsies,
Vecie to par kalpu padarīs
Vecie ar dievu pie kājām sēž,
Lelles aiz striķiem raustot,
Melu plūdi ģimenes jauc,
Degradāciju pārmantot liek!
Visas dzīves garumā,
Tu Degradējies,
Degradējies,
Degradējies,
Līdz Tu miris esi,
Tu miris esi,
Tu miris, Viņš – Dzīvs!
|
|
6. |
|
|
|
|
Bezjēdzīgi slaktiņi prātā radīti,
Neapjēdzamas lietas paša veidotas ,
Ienaidnieks un draugs ilūzijas vien ir
Realitātes eksistence apšaubāma ir ,
Indivīds tik marionete - prāta radīta,
Viss notiek manās domās, nekur citur
Vēsture man dod realitātes ilūziju,
Cilvēce radīta mana prāta izklaidei,
Eksistences definīcija pilnīgi meli ir
Historia, Mundus, Nasci – Mendācium,
Lai notiek Realitātes Dispersija!
Mans Logos ir izbaudīt šo sapņu zemi,
Pēc ilūzijas beigām miljards gadu brīvībā,
Pārdomājot kļūdas kas manā sapnī radītas
Es esmu kosmiska enerģija dziļā miegā,
Kas iedzīta tajā piespiedu kārtā,
Mans laiks pamosties nāks nezināmā laikā,
Varbūt tas nāks drīz, varbūt pēc 100 gadiem,
Atliek tikai man Ilūzijā nepazust,
Un uz atmodas pusi skriet!
Dzīve ir Meli,
Pats es guļu un nemēģinu pamosties,
Kad mana ilūzija beigām tuvosies, sāksies Realitātes Dispersija!
Pointless killing - made by mind,
Unapprehendable things – self made,
Enemy and friend are just ilusions
The existence of reality is questionable,
Individual is a marionette – made by mind,
Everything happens in my mind, nowhere else
History gives me the illusion of reality,
Humankind made for my minds entertainment,
The definition of reality is just a lie
Historia, Mundus, Nasci – Mendacium
Let the dispersion of reality begin
My logos is to enjoy this dreamland,
After the illusion, a billion years in freedom,
Rethinking the mistakes that where made in my dream,
I am a cosmic energy in a deep sleep,
Whose been forcefully driven into it,
My time of awakening will come at a unknown time,
Maybe it will ne soon, maybe in a 100 years,
Only thing left is not to get lost in the illusion,
And strive for the awakening!
Life is a lie, Im sleeping and no trying to wake up,
When my illusion will near its end, the dispersion of reality will begin.
|
Albumā ir stāstīts par dažādām sociālām problēmām, ar kurām mēs sastopamies ikdienā.
The Album is about various social problems, that we come by daily.
released January 6, 2015