Pazudušie ķermeņi klīst pa labirintu apmali,
Nogriežas pa labi, nogriežas pa kreisi, bet izeju neatrod,
Klīst tie diendienā pa šīm ejām – nolādētām,
Pazaudē gribu, nebūt par eju vergu
Labirintu malās pazudušu dvēseļu mājas,
Ejas apsēstas ar šiem parazītiem,
Reiz pa reizei dzīvību redz, bet tā noplok melnumā,
Parki un ziemas dārzi piemēsloti ar cilvēkiem
Zaļā daba ārpusē par slimību dēvēta,
Melnie dūmi par tīru gaisu nosaukti,
Meži par daļu labirinta kļūst,
Parazīti paliek pelēki un drūmi
Pazudušie ķermeņi no gaisa trūkuma smok,
Pat netiecas uz gaisa pus’, tik ļauj savam ķermenim mirt,
Diena pārtop naktī, bet redzams tas nav –
Viss peēks, nav atšķirīas, diena vai nakts
Labirintu malās nekustīgi ķermeņi guļ,
Bet parazīti to nemana tik akli kust uz priekš’,
Reiz pa reizei kriets krietns ķermenis nāk,
Uz to vērstie skati – naidpilni un nesaprasti
Krietnie ķermeņi uz labirinta malu steidz,
Pie viena horizonta pelēks, pie otra zaļš,
Parazīti atstāti aiz muguras, tāpat kā smaka nelabā,
Dzīvība nāk tuvāk, tuvāk, līdz atgriežas ķermenī!
The consistently excellent NYC death-doom dealers dole out another heaping helping of demonic growls and nasty riffs. Bandcamp New & Notable Apr 7, 2024